no jūras atvests un pārrakstīts.

Zaāibis :)
prieksjā jūra skaļa viļņo,
tālāk apvārsnis kluss mirgo,
augstu aizmugurēmēnes spīžo,
visur - priekšā, aizmugurē, augšā - zvaigznes viegli plīvo,
zema lidmašīna ātri lido,
un aiz manis aizlido.

Izjūtas grūti uzrakstīt dzejā,
kā auksts vējšs pūš sejā,
kā viena ēna sēž lejā,
kā jūra burzās savā spējā,
kā roka salst manējā,
kā liekas, ka kāds ir puse pakaļējā,


Es jau domāju, ka, kāpēc man te jābrauc, sapratīšu,
un ceru laukā no meža ceļu atradīšu,
un kailo roku meklējot cimdā sasildīšu.